dzivoviegli.1s.lv

 

Ielaid Sauli sevī!


Es daudz domāju par pozitīvo domāšanu. Par māku smaidīt, mīlēt pasauli un par spēju sevī uzturēt gaišumu. Es redzu, kā dažu gadu laikā (un ne vienā mirklī!!!) ir nomainījusies mana domāšana no neapmierinātības, pukstēšanas, sūdzēšanās un "cepšanās" līdz mierīgai prieka sajūtai, līdz gaišai domai, ka viss ir labi, viss, kas notiek ir labi un dzīve ir skaista. Es piedodu sev un pasaulei.


Un domāju arī, kāpēc ir cilvēki, kuriem saku: -Nu, pamēģini pieturēt savā prātā gaišas domas, pamēģini savās pagātnes situācijās izcelt gaišo! Sameklē, ko šis mirklis Tev labu dod!

Bet tik grūti ir redzēt labo, domāt gaišo, lai arī cilvēks it kā grib to. Kāpēc ir tik grūti paturēt gaišo, bet tumšais negribot spraucas uz āru?


Un tad es saprotu, ka sākt ar domām bieži vien nevar. Domas ir tikai sekas. Saprotu, ka pirmais darbs ir izvērtēt, kāda ir uztvere un kāda veidojas attieksme. Dzīves uztvere ir tā, kas nosaka, kā mēs uztveram lietas, attiecības, procesus. Uztvere ir veidojusies iepriekšējās pieredzes rezultātā. Kā Tu uztver dzīvi, cilvēkus, notikumus? Vai Tu meklē gaišo pusi vai tumšo pusi? Un tad savu sajūtu rezultātā Tu radi attieksmi.


Tumšā puse visbiežāk izlien, kad sākam meklēt vainīgos. Visi citi ir vainīgi, tikai ne mēs. Un tad vēl situācijas ir vainīgas. Vainīgs ir kāds sens notikums… Un negatīva pieredze. Neveicas, nevaru, neprotu, nesanāk, atteica, atlaida… Citiem ir, bet man nav… Un vēl, mēs gribam pārveidot citus cilvēkus, pasauli, un, kad tas neizdodas, tad ir vilšanās, bezspēcības sajūta. Nespēja aizmirst, atbrīvot, piedot… Negatīvās sajūtas pārņem, rakājoties un urdoties rodas neapmierinātība.


Un ir vērts katrā situācijā paskatīties no malas un izvērtēt. Ko iegūstu vai zaudēju cilvēkam piedodot? Un vai ir tik ļoti svarīgi, nu tā, ka dzīvības vai nāves jautājums, pastāvēt uz savu, aizstāvēt savu viedokli? Padomā, cik bieži strīdamies, it kā nieku dēļ… Un vai ir vērts? Kurš ir ieguvējs? Un ko iegūst? Ko iegūstu vai zaudēju cepoties, urdoties un iekarstot? Un vispār, ko iegūst meklējot sev apkārt negatīvo un ko iegūtu, ja meklētu un tiektos uz pozitīvo?


Paldies, Dievam, mums ir tiesības katram domāt pa savam, mums ir tiesības katram palikt pie sava viedokļa un cienīt otra viedokli. Paldies Dievam, mums ir brīva griba kā rīkoties, ko domāt, secināt, kā justies… Un tad izvērtē - kad Tavs ieguvums ir vērtīgāks – kad cepies, vai uz situāciju skaties mierīgi un ar prieku? Kad strīdies un iekarsti, vai paej solīti atpakaļ un saglabā cieņu sevī. Kad nēsā aizvainojumu sevī, vai piedod un atbrīvo? Un piedošanā vai nepiedošanā, kurš tad ir tas ieguvējs? Labāk nepiedot, jo viņš nav pelnījis, vai labāk piedot, jo es esmu to pelnījis (būt mierā, priekā un harmonijā)? Piedošana jau vispār ir tikai savs personīgais jautājums. Piedodot tikai Tu pats esi ieguvējs.


Ja man ir brīva griba, tad es izvēlos piedot, nevis aizvainoties; es izvēlos priecāties par to, kas ir izdevies, nevis sarūgt par to, kas nav izdevies. Es izvēlos paklusēt un uzsmaidīt, izvēlos meklēt ieguvumus un labo, izvēlos būt laimīga un baudīt šo sajūtu. Manas izvēles palīdz man skatīties uz lietām no gaišās puses. Tās palīdz arī sākt smaidīt, kad seja ir sabozusies, tās palīdz celties pāri neapmierinātībai un īgnumam. Ja man ir brīva griba, tad es izvēlos uztvert dzīvi pozitīvi un tad arī domas ir pozitīvas! Ja pieņemu, ka arī cilvēkiem man apkārt ir brīva griba pašiem pieņemt lēmumus, tad arī vairs neienāk prātā cepties par viņu izvēlēm un rīcību. Paldies, Dievam, mums katram ir brīva griba pieņemt lēmumus un rīkoties pēc sava prāta.


Tā, lūk, es nonācu pie savas pozitīvās domāšanas. Tātad vispirms padarbojos ar savu dzīves uztveri . Un tagad šķiet, ka tas ir tik dabiski, visā meklēt gaišo, pozitīvo. Priecāties par to, kas ir, nevis to, kā nav. Un ir sajūta, ka nesu Sauli sevī :)

 

Ielaid arī Tu Sauli sevī šai pelēkajā dienā!

Mīlestībā,
Dace 

2012-11-03 02:45  |  Skatīts: 2064x   

Atpakaļ