Es nezinu, kas atnāk pirmais – doma kaut ko dzīvē mainīt vai arī atrašanās tādā situācijā, kurā nevar citādāk kā tikai sākt kaut ko mainīt. :) Lai nu kā tur būtu, es esmu izvēlējusies savu dzīvi mainīt… Es esmu izvēlējusies savu dzīves upi iegriezt jaunā man tīkamākā gultnē…
Esmu Tev rakstījusi par manu domu filtru, par pozitīvo domāšanu un ticību sev, par pateicības spēku… Tie jau ir mani ieguvumi manā jaunajā dzīvē, tie dod man spēku un ierosmi virzīties uz priekšu. Tie paver gaišākus apvāršņus, ļauj mīlestībā pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Tie dod man brīvību un ļauj man dot brīvību manējiem. Tie dod rāmāku tecējumu manai dzīves upei…
Tagad gribu Tev uzrakstīt par dažiem kritērijiem, kuri nosaka (arvien biežāk) kā es izvērtēju, kā pavadīt savu brīvo laiku. Es šobrīd esmu tādā mierīgā ritmā, manā dzīvē nav aktīvais skrējiens (es pati to apstādināju), man ir pietiekoši daudz brīvā laika, kuru tad es arī pati izvērtēju kā pavadīt. Un, ja Tev tā laika ir pavisam nedaudz, tad arī Tu vari nevis plūst ierastajā ritmā, bet izvērtēt, ko Tu gribi sev iegūt un cik vērtīgi pavadīt to savu mazo brīvā laika kriksīti.
Es esmu izvēlējusies savu brīvo laiku pavadīt tā, lai pēc tam es ar prieku varu secināt, ka esmu ieguvusi ko labu un vērtīgu priekš sevis – jaunu informāciju, kuru nevis nolikt plauktiņā, bet ieviest savā dzīvē, esmu saņēmusi atbildes uz kādiem maniem jautājumiem vai arī kādu vērtīgu atziņu. Un vēl jau arī ir tā, ka esmu guvusi vienkārši ļoti labu noskaņojumu, iekšējo lidojumu, iedvesmu vai jaunu enerģiju u.t.t.
„Lasi grāmatas. Bet man Tevi jābrīdina – nelasi visu pēc kārtas, kas vien pagadās. Tev jābūt ļoti izvēlīgam attiecībā uz to, kam Tu ļauj ienākt sava prāta dārzā. Tai jābūt ļoti labai lasāmvielai. Lasi tikai tādas grāmatas, kuras spēj bagātināt gan Tevi, gan Tavu dzīvi.” Tieši šie Robina S.Šarmas vārdi grāmatā MŪKS, KURŠ PĒRDEVA SAVU FERRARI mani mudināja pārdomāt ko skatos, ko lasu, kā atpūšos u.t.t. Un tad es nolēmu savu brīvo laiku pavadīt jēgpilni – tātad darīt tās lietas un savu laiku tērēt tajās nodarbēs, kas pēc tam man dod gandarījumu.
Jā, arī es kaut kad spēlēju draugos spēlītes, domāju, ka tā es atpūšos, relaksējos… Bet pēc tam bija tāda nosista laika sajūta. Kad pajautāju sev, ko esmu guvusi? Vai kaut kādus punktus, kādu līmeni? Un ko tas dod man manā dzīvē? Tad viennozīmīgi sapratu, ka esmu pazaudējusi savu laiku… Esmu izšķiedusi savu enerģiju, vietā neiegūstot neko.
Tagad es arvien biežāk sev jautāju - ko es iegūšu, ja darīšu to vai šito?
Viens no maniem jēgpilnajiem :) atpūtas un brīvā laika pavadīšanas veidiem ir klausīties video lekcijas, skatīties filmas un lasīt grāmatas. Un, protams, tādas, kuras mani rosina uz pārdomām par manu dzīvi, par dzīves jēgu, par dzīves kvalitātes uzlabošanu. Un es meklēju iespējas gūt sev jaunu informāciju kā dzīvot vieglāk, pilnvērtīgāk. Kā atrast savu dzīves uzdevumu, pilnībā apzināties savu misiju, lai mana dzīve būtu gaiša, radoša, priekpilna un vērtīga.
Un vai Tu izvērtē, ko Tu dari savā brīvajā laikā? Vai izvērtē, ko skatīties, ko lasīt? Vai paskatoties atpakaļ uz kādu laika posmu (piemēram, nedēļu, mēnesi, pusgadu…), Tu atceries, ko ieguvi tajā periodā? Vai Tavi ieguvumi Tevi ceļ?
Lai mūsos katrā dzīvo vērtīgas domas un lai mūsu ieguvumi mūs ceļ!
Dace
