Vai Tu kādreiz esi domājusi, kā savā dzīvē, kā katrā situācijā noturēt līdzsvaru? Kā neiekrist tai stresa un bēdu lejā, kā neielaist sevī dusmas… Ir tik daudz un dažādas situācijas dzīvē, un mēs esam tikai cilvēki… Es Tev atklāšu, ka es esmu atradusi priekš sevis vienu ļoti spēcīgu ieroci, kas man dod spēku, iedvesmu, brīvību, sakārtotību, mierinājumu, aizsardzību, prieku, laimi, stabilitāti… Vienā vārdā sakot – ienes dzīvē līdzsvaru!
Tās ir latviešu tautasdziesmas. Mēs tās esam aizmirsuši, nu ir laiks atcerēties. Mūsu senči tās dziedāja darot darbus, svinot svētkus, baltā un nebaltā brīdī… Ja tā padomā, kāpēc šīs dziesmas nepazuda, neiznīka, bet saglabājās cauri visiem tiem laikiem, kādus mūsu tauta ir piedzīvojusi… Dieviņš tur augšā zina, ka mēs esam stipra tauta un, ka mēs sevi pacelsim, ka mēs izdziedāsim, izdziedēsim un izdziedināsimies! Arī Mārtiņš to zināja un savus koncertus vienmēr nobeidza ar Pie Dieviņa gari galdi… Un visi lielā un varenā korī to dziedāja līdzi… Un ja vēl zinātu vārdu nozīmi un atšifrējumu… Tāds varens spēks…
Es novembrī nopirku SPĒKA DZIESMU krājumu. Grāmatiņa ar dziesmu tekstiem, notīm un stipro vārdu skaidrojumiem un audio disks. Šis tautas dziesmas klausos un dziedu līdzi gandrīz katru dienu, pat vairākas reizes dienā. Es tev uzrakstīšu tikai dažas no tām un Tu varēsi redzēt un izjust to gudrību un spēku, kas ir tautasdziesmās.
Vai Tu esi piedzīvojusi situāciju, kad Tevī virsroku ņem bailes par kādu Tev tuvu cilvēku? Kad kāds saslimst, kad ilgi aizkavējas un nenāk mājās, kad kāds ir izbraucis ne tik labos laika un ceļa apstākļos… Man bija situācija, kad mans lielais dēls ar mašīnu sniegotā ziemas vakarā aizbrauc uz pasākumu. Un es apzinos, viņš jau ir liels, viņš drīkst aizkavēties, viņš ir brīvs jauns cilvēks… Es viņam uzticos, visu saprotu, arī es esmu bijusi jauna, bet nevaru aizmigt… Kā jau mamma, es par viņu domāju… Un tad sāku izvērtēt – tā ir mīlestības enerģija, ko es sevī ražoju, vai baiļu enerģija… Un piekritīsi, ka mīlestības enerģija netraucētu man iemigt. Tātad, es tās atmaskoju – savas bailes. Manī dzīvo bailes. Ko es iegūstu, kad tās ar savu negatīvo un uzmācīgo enerģiju sevī audzēju? Ko iegūst mans bērns, kad šī baiļu iztēle manā galvā liek kopā visādas bildes? Varu jau taisnoties, ka esmu mamma, kura mamma gan nesatraucas par savu bērnu… Bet saprotu, ka daudz vērtīgāk, taču, ir savam bērnam sūtīt mīlestības, nevis baiļu enerģiju. Svarīgi par saviem mīļajiem ir nevis satraukties, bet viņus vienkārši mīlēt!
Un tad manī ieskanējās tautas dziesma:
Vij, Dieviņi, zelta viju
Apkārt jaunu ozoliņu!
Tā mani nomierināja, aizdzina visas uzmācīgās baiļu domas un pilnīgu mieru ienesa manā sirdī. Tajā brīdī es sapratu, ka viņš ir Dieviņa aizsardzībā. Tā, pie sevis dziedot šīs divas rindiņas, es atbrīvojos no bailēm un, ar mīlestības un prieka asarām acīs, ar pateicību Dievam, es mierīgi aizmigu.
Ar šo SPĒKA DZIESMU Vij Dieviņi Zelta viju varam uzlikt aizsardzību katrs pats sev, saviem mīļajiem, savai mājai, savai Zemei…
Ir viena jauka tautasdziesma, kura vienkārši atgriež cerību, kad ir noticis kas tāds, ko negribam… Mēs bieži mēdzam pārdzīvot, raizēties, šaustīt sevi vai pārmest citiem, domājam kā būtu, ja būtu, jautājam - kāpēc tā, tieši ar mani? Un situācijas tādas mums ir ik pa laikam – sasita vai salūzusi automašīna, aizgājis kāds tuvs cilvēks vai nomiris mīļdzīvnieciņš. Varbūt vienkārši saplīsusi mīļā un vērtīgā vāze. Varbūt problēmas ar veselību, smags pārpratums vai neveiksme darbā… Varam katrs šo savu sāpi iziet ar mīlestību – pirmkārt pret sevi un līdzcilvēkiem. Pieņemt situāciju kāda tā ir un redzēt, ka šī tuneļa galā tomēr spīd gaisma:
Gauži raud Saulīte ābeļu dārzā,
Ābelei nokrita zeltābolītis.
Neraudi, Saulīte, Dievs dara citu,
No vara, no zelta, no sudrabiņa.
Man vēl ļoti mīļa ir tautasdziesma Rāmi, rāmi, kura man palīdz nesasteigt, iegūt mieru un stabilitāti:
… Pamazām es dzīvoju,
Pamazām Dievs palīdz…
Un dzīvot mierā un saskaņā ar cilvēkiem, neuzkarsēt emocijas, neizraisīt strīdus, vēlēties vienmēr būt kontaktā ar mierīgiem un nosvērtiem cilvēkiem:
Rāmi eimu, rāmi teku,
Rāmi laidu valodiņ;
Dod, Dieviņ, ielīgot
Rāmajās tautiņās :)
Man ļoti patīk no rīta, arī pa dienu dziedāt sev aizsardzības dziesmu, ievirzīt manu dienu veiksmīgā, laimīgā ritējumā:
Es stāvēju agru rītu,
Saulītē vērdamās,
Lai Saulīte man iedeva
Vieglu dienas gājumiņu.
Es pilnībā apzinos, ka es savā dzīvē meklēju!!! , ļoti apzināti meklēju iespējas kā sevi sakārtot, iegūt iekšējo mieru un līdzsvaru. Tieši tāpēc arī es ar šīm SPĒKA DZIESMĀM satikos. Tās ir kā vērtīgs palīgs no Visuma, no Dieva iet to ceļu, kuru esmu izvēlējusies.
Ieklausies šajā tautasdziesmā un arī Tu sapratīsi, ka viss ir Tavās rokās:
Dievs man deva, Dievs man deva,
Dievs rokā neiedeva;
Dievs rokā neiedeva,
Kamēr pati nekustēj :)
Mūsu tautasdziesmas nemaz nav tik vienkārši lasāmas. Tajās ir ielikts liels spēks, vienkāršos vārdos – dziļa doma. Jāmācās tās saprast, atšifrēt un tulkot. Ja tās izjūtu ar sirdi, dzīvoju paļāvībā uz Dievu, tad arī es šo vareno spēku varu izmantot savā labā :)
Nav vārdiem aprakstāmas tās sajūtas, kuras manā sirdī rodas dziedot tautasdziesmas, bet es Tev novēlu to visu piedzīvot pašai. Tas ir to vērts :)
Dace
